Šodien saruna ar ceļotāju Aivi.
Ceļojums uz Meksiku, drošība Meksikā, ko redzēt Meksikā, Meksikas kultūra, ceļošana ārpus Eiropas, autentiski ceļojumi – šie ir jautājumi, par kuriem runājam arvien biežāk. Jo vairāk ceļojam, jo vairāk saprotam: mīti par valstīm bieži ir skaļāki par realitāti.
Šis ir stāsts par cilvēku, kurš dzīvo starp Latviju un Angliju, un kuram ceļošana nav “viena mīļākā vieta”, bet gan dzīves veids. Un par to, kā Meksika kļuva par vienu no spilgtākajām pieredzēm.
Dzīve starp divām valstīm: Latvija un Anglija
Ikdiena starp Latviju un Angliju atnāk dažādi: darbs, izglītība, nākotnes plāni, drošības sajūta un nodrošinājums. Bet ir viena lieta, kas paliek nemainīga – ceļošana.
“Man nav vienas mīļākās valsts. Katrā ir sava rozīnīte.”
Šis ir arī “Ceļo ar Mariku” – mēs ticam, ka katrs galamērķis ir sajūta, nevis “top 10 saraksts”.
Kāpēc ceļot ārpus Eiropas?
Sarunā izskan interesanta doma: Eiropas Savienības valstis kļūst vienveidīgas. Brauc pa šoseju un reizēm pat īsti nesaproti, kur esi iebraucis.
Savukārt ārpus ES biežāk saglabājas tas, ko mēs meklējam ceļojumos:
• autentiskums
• atšķirīga ikdiena
• dzīvas tradīcijas
• sajūta, ka pasaule ir plaša un dažāda
Tika pieminēta arī Rumānija “vecajos laikos” – ar briesmīgiem ceļiem, bet īstu piedzīvojuma garšu. Jo reizēm tieši “neērtības” rada atmiņas.
Ceļojums uz Meksiku mēneša garumā: bērnības sapnis un realitāte
Meksika bija bērnības sapnis – redzēt lielos kaktusus, sajust Dienvidamerikas/Latīņamerikas krāsu, būt starp kalniem un okeānu.
Un sapnis piepildījās ar uzviju:
• ceļošana ar autobusu (nevis lidošana), lai redzētu valsti “pa īstam”
• brauciens pāri kalnu grēdām
• dzīvošana ārpus lielpilsētas – mazā ciematiņā
Meksika ir milzīga. Tā nav “aizbraucu uz 7 dienām un redzēju visu”.
Drošība Meksikā: mīti vs īstenība
Par Meksiku cilvēkiem ir daudz “murgainu stāstu”: karteļi, bīstamība, aizliegumi, risks.
Bet šajā pieredzē – realitāte bija cita.
“Es neredzēju pilnīgi neko no tiem mītiem. Es redzēju nabadzību, bet arī priecīgu, laimīgu tautu.”
Ļoti spilgta aina: parks, mūzika, cilvēki noliek iepirkumu maisiņu, padejo, paņem maisiņu un turpina dienu. Nevis “meklējas”, bet vienkārši dzīvo.
Un drošības sajūta? Pat labāka nekā dažviet Eiropā:
“Londonā vakarā var būt nedrošāk nekā Mehiko.”
Vietējie cilvēki un komunikācija: Google Translate kā ceļojuma glābējs
Valoda – jā, tā bija barjera. Bet mūsdienās mums ir tehnoloģijas:
📱 Google Translate
Un te parādās skaistākais:
• palīdzēja vietējie cilvēki
• pat apkopēja angliski izskaidroja, kā apmaksāt stāvvietu
• vecāka kundze (ap 80) mierīgi izstāsta visu nepieciešamo
Un tajā pašā laikā – ieteikums, kas noder ikvienam:
iemācīties dažas pieklājīgās frāzes spāniski (sasveicināšanās, pateicība) – tas vienmēr atver durvis.
Meksika – lēta vai dārga?
Svarīgi: uz Meksiku nevajag braukt ar domu “tur būs super lēti”.
Pieredzē:
• kopumā cenas līdzīgas kā Latvijā
• pārtika vietām var būt lētāka
• bet “lētais gals” tas nav
Transports Meksikā: starppilsētu autobusi – kā bizness klase
Te bija patīkams pārsteigums:
starppilsētu autobusi Meksikā ir ļoti komfortabli – ērti sēdekļi, drošība, bieži pat ekrāni, pusguļus pozīcija.
Bet pilsētas transports… tas jau ir piedzīvojums:
• durvis vaļā
• cilvēki karājas ārpusē
• viss “organiski plūst”, un, pārsteidzoši, avāriju sajūta nav tik izteikta
Meksikas ēdiens: no taco līdz sienāžiem un mezcal “bučojot”
Meksikā ēdiens ir kultūra.
• taco un kukurūzas produkti
• avokado “no koka uz šķīvja”
• un jā… arī sienāži (kraukšķīgi, īpaši ar čili)
Dzērieni:
• tekilu pat nepagaršoja
• bet atklāja mezcal (stiprs – ap 50 grādiem)
Un kā vietējie saka: mezcal nav jāizdzer — to jābučo. 😄
Unikālas pieredzes: temazcal rituālā pirts un 3400 m kalns virs mākoņiem
Divi spilgti piedzīvojumi:
1. Temazcal – rituāla pirts, kur iekšā jārāpo, cieši kopā, vairākas stundas. Meditatīvi, spēcīgi, neaizmirstami.
2. Kāpiena pieredze līdz 3400 metriem – virs mākoņiem, kalnos, pa dabisku taku.
Un dabā – kolibri. Daudz. Tik daudz, ka sākumā šķiet, ka acis māna.
Ko redzēt Meksikā? Un cik laika vajag?
Atbilde ir tieša: ne mazāk kā 3 nedēļas.
Divas nedēļas – minimums minimuma galā, un arī tad paliek sajūta: “nepietika”.
Jo Meksika piedāvā visu:
• piramīdas (saules un mēness piramīdas pie Mehiko)
• kalni, aizas, okeāns
• baltas smiltis un tirkīzzili ūdeņi
• kultūra, amatniecība, krāsaini apģērbi
• mezcal darītavas, agaves stāsti un tradīcijas
Ceļošana padara bagātāku
Sarunas kodols ir vienkāršs: ceļošana veido redzesloku, toleranci, spēju pieņemt.
Jo mājās mēs nepaņemsim līdzi svešus stāstus par kaimiņiem — bet paņemsim līdzi:
emocijas, sajūtas, pieredzi.
Un jā — šodien ceļot var arī bez miljoniem.
Tas prasa laiku, plānošanu, uzņēmību. Bet ir paveicams.